KĀ SUŅI MĀCĀS un KĀPĒC SODS NESTRĀDĀ?
Pandēmijas laiks likās labākais laiks, lai uzņemtu mājās tik ļoti gaidīto un kāroto pūkaino draugu. Divu mēnešu vecumā, ietuntuļots sedziņā, Laumas mājās ieradās Lokijs. Viņu kopdzīve vairāk līdzinājās pasakai - Lokijs auga par uzticīgu un rotaļīgu draugu, kas visur sekoja savai saimniecei pa pēdām. Garas pastaigas, rotaļas, jauki filmu vakari saimnieces klēpī un kopīgi piedzīvojumi dodoties iepirkties un apciemojot draugus. Abi viens otram bija vesela pasaule, tāpēc saņēmusi epastu par atgriešanos darbā ofisā, Lauma, bēdīga un noraizējusies, sabučoja slapjo degunu un mierināja sevi, ka Lokijs nu jau ir patstāvīgs un bija droša, ka abu attiecībās nekas nemainīsies.
Pēc pirmās garās darba dienas, Lauma, pārgurusi un priecīga par iespēju beidzot izgāzties uz dīvāna tuvojās sava dzīvokļa durvīm. Atslēgai pagriežoties slēdzenē, viņa izdzirdēja nepacietīgu tipināšanu aiz durvīm. Viņas gadu jaunais jauktenītis ar nepacietību Laumu gaidīja mājās. Durvīm atveroties pavērās aina, kas emocionālās gaidas atkal savu draugu samīļot, nomainīja uz dusmām un vilšanos. Izpurināti spilveni, sagrauztas jaunās kedas un visam pa virsu kaimiņu atstātā zīmīte zem druvīm “Apklusini savu suni” un tam visam pa vidu priecīga, bet satraukta paskata suns.
Pēc pirmās garās darba dienas, Lauma, pārgurusi un priecīga par iespēju beidzot izgāzties uz dīvāna tuvojās sava dzīvokļa durvīm. Atslēgai pagriežoties slēdzenē, viņa izdzirdēja nepacietīgu tipināšanu aiz durvīm. Viņas gadu jaunais jauktenītis ar nepacietību Laumu gaidīja mājās. Durvīm atveroties pavērās aina, kas emocionālās gaidas atkal savu draugu samīļot, nomainīja uz dusmām un vilšanos. Izpurināti spilveni, sagrauztas jaunās kedas un visam pa virsu kaimiņu atstātā zīmīte zem druvīm “Apklusini savu suni” un tam visam pa vidu priecīga, bet satraukta paskata suns.
“Ko Tu esi sadarījis?” dusmīgi Lokijam uzkliedza saimniece. Lokijs piespieda austiņas galvai un nolaida acu skatienu pazemīgi luncinot savu garo astīti. Lauma, dusmīgi, vicinot saplēsto spilvenu virs Lokija deguna turpināja: ”Neskaties uz mani tik vainīgi. Kāpēc Tu tā dari? Ej un sēdi savā vietā!” Vainīgais pēc paskata suns, pazemīgi noslāpējot prieku par saimnieces ierašanos devās uz savu vietiņu.
Situācija turpināja atkārtoties katru dienu, bet Lokijs vairs neskrēja priecīgi saimnieci sagaidīt, bet arvien vairāk laika, izvairīgi, pavadīja savā vietiņā. Lokijs vairs nenāca pie saimnieces pēc pirmā sauciena pastaigu laikā, par ko Lauma suni ļoti rāja un foršo izskriešanos ar suņu draugiem un rotaļāšanos ar saimnieci nomainīja vienmuļas un īsas pastaigas pavadā.
Savus draugus Lokijs, raujoties un smilkstot, vēroja no attāluma un Lauma, dusmīgi lamājot Lokiju par slikto uzvedību, nepacietīgi vilka viņu prom. Vēlmi priecāties ar citiem suņiem pamazām nomainīja frustrējoša riešana un spēcīgi izklūpieni un pat rūkšana, ja kāds suns pienāca pārāk tuvu.
Savus draugus Lokijs, raujoties un smilkstot, vēroja no attāluma un Lauma, dusmīgi lamājot Lokiju par slikto uzvedību, nepacietīgi vilka viņu prom. Vēlmi priecāties ar citiem suņiem pamazām nomainīja frustrējoša riešana un spēcīgi izklūpieni un pat rūkšana, ja kāds suns pienāca pārāk tuvu.
Suņi ir sociālas būtnes, kas vislabāk jūtās līdzās sava bara locekļiem. Uzaugot, Lokijs, visu laiku pavadījā kopā ar savu saimnieci izveidojot un nostiprinot spēcīgu asociāciju, ka viss labais un pozitīvais notiek, kad esam abi kopā. Laumai atgriežoties darbā, Lokijs mājās palika viens. Tas bija satraucošs un nesaprotams notikums, Lokijs jutās neaizsargāts un sabijies, tāpēc trauksmes iespaidā meklēja veidus kā sevi nomierināt.
Suņi mācās veidojot asociācijas ar apkārtējo vidi un notikumiem, kas tos skar. Ja pieredze ir pozitīva, tad asociācija ar konkrēto objektu vai situāciju būs patīkama un suns labprāt šo pieredzi saņems atkal.
Savukārt, ja pieredze ir negatīva, tad objekts vai priekšmeti, kas būs saistīti ar situāciju kurā suns izjuta negatīvu pieredzi sāks asociēties ar kaut ko sliktu un nepatīkamu un suns no tiem mēģinās izvairīties vai sevi aizsargās.
Savukārt, ja pieredze ir negatīva, tad objekts vai priekšmeti, kas būs saistīti ar situāciju kurā suns izjuta negatīvu pieredzi sāks asociēties ar kaut ko sliktu un nepatīkamu un suns no tiem mēģinās izvairīties vai sevi aizsargās.
Un tagad, apskatīsim kas notika ar Lokija asociācijām mainoties viņa dzīves apstākļiem.
Pirmajā dienā Laumai ierodoties mājās, Lokijs ar prieku metās pie durvīm sagaidīt savu mīļo saimnieci. Glāstu un apskāvienu vietā, Lokijs no saimnieces saņēma negatīvas emocijas un sodu. Lokijs sabijies paklausīja saimnieces pavēlei un devās uz savu vietiņu.
Katru dienu situācijai atkārtojoties, Lokijs saimnieces atnākšanu mājās sāka asociēt ar negatīvu pieredzi, kuras laikā Lokijam ir bail, tāpēc Lokijs pārstāj savu saimnieci sagaidīt pie durvīm, bet jūtās sabijies izdzirdot atslēgas durvju caurumā un rādot nomierinošus signālus gaida savā vietiņā. Lokijs nezina par ko tiek sodīts, bet zina, ka tikko saimniece ierodas mājās viņš saņem sodu.
Katru dienu situācijai atkārtojoties, Lokijs saimnieces atnākšanu mājās sāka asociēt ar negatīvu pieredzi, kuras laikā Lokijam ir bail, tāpēc Lokijs pārstāj savu saimnieci sagaidīt pie durvīm, bet jūtās sabijies izdzirdot atslēgas durvju caurumā un rādot nomierinošus signālus gaida savā vietiņā. Lokijs nezina par ko tiek sodīts, bet zina, ka tikko saimniece ierodas mājās viņš saņem sodu.
Pakāpeniski, saimniece Lokijam sāk asociēties ar sodu un emocionālu diskomfortu, tāpēc Lokijs, nezinot kurā brīdī atkal var tikt sodīts, sāk pret saimnieci attiekties atturīgāk un vairs nenāk tik drosmīgi, kad saimniece viņu sauc. Vienīgais pozitīvais laiks Lokija ikdienā ir jautrā izskriešanās kopā ar suņu draugiem. Lokijs negrib atgriezties pie saimnieces, kura asociējas Lokijam ar neparedzamām dusmām un sodīšanu, tāpēc izvēlās palikt tur, kur jūtās droši - situācijā, kas Lokijam asociējas ar pozitīvām emocijām.
Lauma, savukārt, vairs nespēj uzticēties Lokijam un brīvi izskrieties Lokiju vairs nelaiž, nolemjot, ka sākumā jāpanāk paklausība no suņa puses un tikai tad atkal Lokijs varēs skriet bez pavadas.
Lauma, savukārt, vairs nespēj uzticēties Lokijam un brīvi izskrieties Lokiju vairs nelaiž, nolemjot, ka sākumā jāpanāk paklausība no suņa puses un tikai tad atkal Lokijs varēs skriet bez pavadas.
Lokija vēlme skriet pie saviem suņu draugiem ir tik liela, ka neskatoties uz nospriegoto pavadu viņš mēģina tikt pie citiem suņiem. Satraukums un prieks redzot savus draugus kļūst tik spēcīgs, ka Lokijs nespēj kontrolēt savus impulsus un Laumai Lokijs jāsoda arvien spēcīgāk. Katru dienu nonākot šajā situācijā, Lokijs izjūt fizisku un emocionālu diskomfortu. Nospriegotā pavada un saimnieces dusmīgā balss katru reizi ieraugot citus suņus sāk būvēt asociāciju - katru reizi ieraugot citu suni man sāp.
Nu jau, lielo prieku par citu suņu klātbūtni sāk nomainīt trauksme un stress, jo Lokijs zina, ka viņš jūtās slikti, kad apkārt ir citi suņi, tāpēc satiekot citus suņus Lokijs uz tiem sāk dusmoties un mēģina aizbaidīt.
Nu jau, lielo prieku par citu suņu klātbūtni sāk nomainīt trauksme un stress, jo Lokijs zina, ka viņš jūtās slikti, kad apkārt ir citi suņi, tāpēc satiekot citus suņus Lokijs uz tiem sāk dusmoties un mēģina aizbaidīt.
Kāpēc sods nestrādā?
Apskatīsim novēlotu sodu un sodu momentā.
Kad Lauma ierodas mājās un atrod sagrauztos priekšmetus, viņa soda Lokiju par izdarītājiem nedarbiem un tic, ka suns saprot, par ko tiek sodīts, jo izskatās vainīgs.
Realitātē, suņi nezina kas ir labi un kas ir slikti un “vaininieka” paskats patiesībā ir virkne nomierinošu signālu, kurus suns raida mēģinot izvairīties no konflikta. Suns reaģē uz saimnieces ķermeņa valodu un balsi, nevis lūdz piedošanu par sadarītajiem nedarbiem.
Realitātē, suņi nezina kas ir labi un kas ir slikti un “vaininieka” paskats patiesībā ir virkne nomierinošu signālu, kurus suns raida mēģinot izvairīties no konflikta. Suns reaģē uz saimnieces ķermeņa valodu un balsi, nevis lūdz piedošanu par sadarītajiem nedarbiem.
Abos gadījumos sods sarauj saikni starp Laumu un Lokiju. Lauma vairs nespēj uzticēties Lokijam un domā, ka Lokijs šādi uzvedas spīta dēļ. Lokijs, savukārt, sāk saimnieci asociēt ar nepatīkamām emocijām, diskomfortu un nekad nespēj paredzēt kurā brīdī un par ko tiks sodīts. Tas samazina Lokija uzticību saimniecei un vēlmi sadarboties, paaugstina stresa līmeni un trauksmi, paasina agresijas un baiļu reakcijas un kopējo situāciju tikai pasliktina.
Laba ziņa ir tāda, ka Lauma ļoti mīl savu labāko draugu un ir apņēmības pilna situāciju risināt.
Lauma sazinās ar uzvedības speciālistu, kas kaut ko viņai stāsta par suņu ķermeņa valodu, atšķirtības sindromu, Pozitīvo Pastiprinājumu un suņa dabiskajām vajadzībām. Lauma šobrīd neko nesaprot, bet pēc speciālista ieteikuma, darbā sarunā, ka uz laiku var atgriezties strādāt no mājām un tic, ka nākamā lappuse abu dzīvē atnesīs iztrūkstošo prieku un sapratni!
Lauma sazinās ar uzvedības speciālistu, kas kaut ko viņai stāsta par suņu ķermeņa valodu, atšķirtības sindromu, Pozitīvo Pastiprinājumu un suņa dabiskajām vajadzībām. Lauma šobrīd neko nesaprot, bet pēc speciālista ieteikuma, darbā sarunā, ka uz laiku var atgriezties strādāt no mājām un tic, ka nākamā lappuse abu dzīvē atnesīs iztrūkstošo prieku un sapratni!
Sods, ko pielieto Lauma ierodoties mājās, ir novēlotais sods. Darbība jau ir notikusi un suns nespēj sodu saistīt ar 10 minūtes vai 10 stundas atpakaļ izdarīto darbību, tāpēc asociāciju izveido nevis ar mantu graušanu, bet ar saimnieces ierašanos.
Sods ko pielieto Lauma, kad Lokijs vēlas skriet pie citiem suņiem ir sods momentā. Kad Lokijs mēģina skriet pie citiem suņiem, Lauma rauj pavadu un dusmīgi paaugstina balsi.
Tā kā Lokijs soda brīdī ir fokusējies uz citiem suņiem, tad arī sodu asociēs ar citiem suņiem, nevis savu darbību. Liekas, ka sods “palīdz” momentā, bet patiesībā, suns sabīstās no mūsu kustībām vai balss un var pārtraukt savu uzvedību, taču realitātē uzvedība atkārtosies un pasliktināsies.
Tā kā Lokijs soda brīdī ir fokusējies uz citiem suņiem, tad arī sodu asociēs ar citiem suņiem, nevis savu darbību. Liekas, ka sods “palīdz” momentā, bet patiesībā, suns sabīstās no mūsu kustībām vai balss un var pārtraukt savu uzvedību, taču realitātē uzvedība atkārtosies un pasliktināsies.