SUŅU ĶERMEŅA VALODA
Ir aizritējusi pirmā tikšanās ar uzvedības speciālistu, kas apgrieza Laumas domāšanu kājām gaisā. Lokija saimniece noskaidroja, kā suņi mācās un kāpēc sods nestrādā. Tagad Lauma zina, ka nedarbi ko Lokijs sastrādāja paliekot mājās viens bija rezultāts pašsajūtai, ko var pielīdzināt cilvēka panikas lēkmei. Viens no pirmajiem Laumas uzdevumiem ir mācīties saredzēt, ko Lokijs vēlas viņai pateikt izmantojot savu ķermeņa valodu.
Lauma ir noskaidrojusi, ka ir vismaz 30 signāli, ar kuru palīdzību suņi komunicē ar apkārtējo pasauli un tagad, zinot, ka suņi neizjūt vainas apziņu ir izsecinājusi, ka Lokijs sagaidot Laumu mājās bija sabijies un mēģināja izvairīties no konflikta un Laumu nomierināt izmantojot nomierinošus signālus.
Lauma ir noskaidrojusi, ka ir vismaz 30 signāli, ar kuru palīdzību suņi komunicē ar apkārtējo pasauli un tagad, zinot, ka suņi neizjūt vainas apziņu ir izsecinājusi, ka Lokijs sagaidot Laumu mājās bija sabijies un mēģināja izvairīties no konflikta un Laumu nomierināt izmantojot nomierinošus signālus.
Lauma saprot, ka priekšā ir garš darbs, jo neviens nevar iemācīties jaunu valodu vienā dienā. Laumas uzdevums ir izvēlēties vienu no signāliem un veselu nedēļu mēģināt to ievērot ikdienas situācijās. Tas palīdzēs “uztrenēt” aci un arī saprast, kādās situācijās Lokijs izjūt diskomfortu vai ir draudzīgi noskaņots un konfliktu nevēlas.
Izrādās, ka signālus ar kuru palīdzību suņi komunicē ar apkārtējo pasauli var iedalīt divos veidos:
Nomierinoši signāli (biežāk sastopamie un vieglāk pamanāmie)
Distanci palielinoši signāli
Šos signālus suņi izmanto, kad vēlas parādīt apkārtējiem, ka jūtās nekomfortabli vai arī ir noskaņoti draudzīgi un nevēlas konfilktu, nomierināt apkārtējos un pieaugošo konfliktu:
- Žāvāšanās;
- Deguna laizīšana;
- Acu skatiena nolaišana/novēršana;
- Galvas aizgriešana;
- Visa ķermeņa aizgriešana;
- Zemes ostīšana;
- Apsēšanās / Vienas ķepas pacelšana;
- Rotaļu paklanīšanās;
- Palēlinātas kustības;
- Sastingšana;
- Iešana līkumā;
- Nogulšanās;
- Bieža acu mirkšķināšana;
- Iešana pa vidu (piemēram, starp diviem suņiem, lai nogludinātu saspringtu situāciju).
Šos signālus suņi izmanto, kad jūtās nekomfortabli vai apdraudēti:
- Pieglaustas ausis;
- Baltā acs;
- Aste starp kājām;
- Saspringts / sastindzis ķermenis;
- Saspringta cieši aizvērta mute / smaidā savilkti lūpu kaktiņi;
- Izklūpieni uz priekšu;
- Riešana;
- Zobu rādīšana;
- Rūkšana;
- Košana.
Ja Lokijs ieraugot citus suņus dancos vēderdejas un aste uzvedīsies kā propelleris, ķermenis atslābis, acis maigas, tad Lokijs noteikti būs noskaņots draudzīgi, taču, ja Lokijs ieraugot citus suņus stīvi luncinās asti, taču pats stāvēs saspringts, stingri fokusējis acu skatienu, tad tas nozīmēs, ka viņš jūtās saspringts un astes luncināšana dotajā gadījumā nozīmēs tikai to, ka suns ir satraucies.
Lauma jau zina, ka vērojot signālus mums noteikti jāņem vērā konteksts. Ja suns tikko ir paēdis vai pamodies, tad laizīšanās un žāvāšanās nenozīmēs, ka suns raida mums signālus. Bieži vien, suns raida vairākus signālus vienlaicīgi, tāpēc mums jāvēro viss suņa ķermenis vienkopus.
Laumu pārsteidza tas, ka suni nav jāsoda par izklūpieniem vai rūkšanu. Lauma vienmēr domāja, ka rūkšana nozīmē suņa agresijas izrādīšanu un to nedrīkst pieļaut. Kā izrādās, rūkšana ir viens no galējiem signāliem, ko suns raidīs, ja netiks ievēroti citi distanci palielinoši un nomierinoši signāli.
Ja suni turpina iegrūst situācijā, kurā viņš jūtās sabijies un neievēro suņa raidītos signālus, tad suns ķeras pie galējiem brīdinājuma signāliem, kā zobu rādīšana vai rūkšana. Suns joprojām nevēlas konfliktu, bet vēlas lai viņu liek mierā.
Ja suni turpina iegrūst situācijā, kurā viņš jūtās sabijies un neievēro suņa raidītos signālus, tad suns ķeras pie galējiem brīdinājuma signāliem, kā zobu rādīšana vai rūkšana. Suns joprojām nevēlas konfliktu, bet vēlas lai viņu liek mierā.
Mūsu komunikācijā ar suņiem ir vēl viens dalībnieks un tie esam Mēs. Svarīgi ir ne tikai mācīties atpazīt suņa raidītos signālus, bet arī mums pašiem komunicēt ar suni izmantojot suņu valodu.
Lauma noskaidroja, ka par draudu no mūsu puses suns var uzskatīt:
● Straujas kustības;
● Strauju tuvošanos suņa virzienā;
● Frontālu tuvošanos;
● Ciešu skatīšanos tieši acīs;
● Pārliekšanos pāri sunim;
● Glaudīšanu pa galvu;
● Paaugstinātu balss toni;
● Suņa turēšanu / apskaušanu / gulšanos virsū;
● Suņa iedzīšanu stūrī;
● Priekšmetu atņemšanu sunim no mutes.
● Strauju tuvošanos suņa virzienā;
● Frontālu tuvošanos;
● Ciešu skatīšanos tieši acīs;
● Pārliekšanos pāri sunim;
● Glaudīšanu pa galvu;
● Paaugstinātu balss toni;
● Suņa turēšanu / apskaušanu / gulšanos virsū;
● Suņa iedzīšanu stūrī;
● Priekšmetu atņemšanu sunim no mutes.
Tagad Lauma zina, ka suni nedrīkst sodīt par rūkšanu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs signāls, kas mums paziņo par suņa diskomfortu un var paglābt mūs no sakošanas.
Lauma atgriezās situācijās, kad ienākot mājās ieraudzīja sagrauztās mantas un apkārt valdošo haosu. Kā palēlinājumā, skatoties uz situāciju no malas, Lauma redzēja sevi vicinot sagrauzto kedu virs Lokija galvas un Lokiju, kurš nu izskatījās divreiz mazāks atgādinot nelaimes čupiņu. Viņa ātri mirkšķinošās actiņas, īsā un tikko panāmā deguna laizīšana un pieglaustās ausis nu Laumai izteica tik daudz. Ar asarām acīs, Lauma nedroši noglaudīja blakus guļošo Lokiju un paņēma rokās grāmatu, ko ejot prom, uzvedības speciāliste, ar smaidu atstājā turpat uz galda.
Lauma zināja, abiem priekšā ir garš ceļš un ar nepacietību gaidīja nākamo tikšanos kuras laikā, Lauma noskaidros, ka neviens suns nepiedzimst ar prasmi - palikt viens un var tikt pakļauts ATŠĶIRTĪBAS SINDROMAM.